XX gadsimts, sešdesmitie gadi. Fāters pīpē Prīmu, mamma pīpē Беломорканал, vectēvs pīpē Север. Man ir kādi astoņi deviņi gadi, es nepīpēju, bet itin labi orientējos ij cigarešu, ij paparausu (vecmāmiņas žargonā) markās un, ja mājās pēkšņi patrāpās eksotika – ķīniešu, kubiešu vai, teiksim, kādā Dņepropetrovskā ražotas cigaretes – ar milzīgu ziņkārību aplūkoju un aptaustu paciņas. Bet, lai arī visi apkārt pīpē visu, ko var pīpēt, nekad neesmu redzējis cigaretes Latvija – kārbiņu nesen nopirku kādā antikvariātā: samulsināja ar traki nacionālistiskajām krāsām un noformējumu. Noprotams, ka tie ir sešdesmitie gadi, naudas reforma jau pagātnē (cena – 30 kap., nevis 3 rbļ), septiņdesmito cigarešu cenas (Kosmoss un Rīga – 70 un laikam 60 kap.) – vēl nākotnē. Iespējams, cigaretes Latvija ir kaut kāds eksporta variants – kārbiņā ir lapiņa ar uzrakstu Торгмортранс. Морской флот СССР, bet centieni noskaidrot, kurš un kāpēc padomju Latvijā ražoja tik klaji nacionālistiskas cigaretes, bija neveiksmīgi. Tak tomēr LPSR Rīgas tabakas fabrika ražoja nevis cigaretes Latvijas PSR, bet vienkārši Latvija.