Rozīnes un nozīmes
Šī kastīte bija mans lielākais prieks. Pārāku prieku par šo kastīti sagādāja tikai tēta vecās naudas kolekcija ar burtnīcas lieluma rubļiem un pastmarku naudu, un vecas kapara monētas, kuras to saimnieku rokās bija kļuvušas tik gludas, ka vērtība un kalējs bija vairs tikai minami.
Visu pirms mani ielīksmoja kastītes saldais saturs, kas kusa gan rokās, gan uz mēles, bet pēc tam, t.i. tad, kad tās kopā ar austo segu tika novāktas no sienas un ievietotas kasītē, nozīmītes! Es mēdzu tās skatīt, skaitīt, izvēlēties skaistākās, likt rindās, apļos, saspraust kopā, atdalīt un, visbeidzot, sapņot par visām tām tālajām vietām, no kurām tās atvestas. Un par garšīgajiem arbūziem, kuri reizēm tika atvesti kopā ar nozīmītēm.
1991. gada 24. februārī
Runā, ka ceturtdien Saeimā iesniegs petīciju par tiesisku valsti. Arī es vienu tādu atradu savā atvilktnē. Pirmo, īsto aicinājumu iemest balsošanas kastē savu “petīciju” par īstu valsti ar visnotaļ īstu juridisku spēku.
Aicināti tika visi un man bija dots tas īpašais prieks un pienākums aizpildīt savus 10 cm biezu kaudzīti ar šīm lapiņām, kārtīgi un godīgi pārrakstot vārdus un uzvārdus, un adreses no gariem iedzīvotāju sarakstiem.
Tā arī viens kļūdains (vai par nepietiekami glītu atzīts) aicinājums bija pie manis aizķēries.
Konservēts ūdens
“Экономьте консервированную воду”, vēsta uzraksts bundžiņas otrā pusē. “Собирайте и пейте дождевую воду, заполните ею все имеющиеся в вашем распоряжение емкости; консервированную воду изпользуйте в самом крайнем случае. Хронить при температуре от минус 35С до плюс 66С, срок сохраняемости воды 24 месяца.” Tilpums 0.24 l




