Skaņas, krāsas un smaržas no pagātnes
Laiku pa laikam cilvēki padara visādus agrākos laikos labi kalpojušus priekšmetus par dizaina vai pat funkcionāliem elementiem tagadnē.
Kārtējo reizi domās pārcilājot www.urbantrip.lv arhīvu, esmu nolēmis Jums pastāstīt par “1984” – taču ne Orvela izpildījumā. Runā būs par kaut ko mums gan ideoloģiski, gan ģeogrāfiski tuvāku – PSRS realitātes šovu “1984”, kura darbība norisinās tepat Lietuvā.
Lietuviešu entuziasti izveidojuši specifisku teritoriju, kurā “atjaunota” padomju gadu noskaņa. Apmēram divas reizes mēnesī piecus metrus zem zemes, pamestā militārajā bunkurā 25 km no Viļņas apmeklētājiem ir iespēja izbaudīt totalitārā režīma realitāti uz savas ādas. Uz laiku šķiroties no visām personīgajām mantām (telefoniem, naudas, fotoaparātiem u.c.), Jūs vispirms nokļūstat apsardzes suņu uzmanības lokā, pēc tam tiekat ietērpts pelēkā vatenī un uz vairākām stundām nonākat savā, iespējams, ļaunākajā murgā – vai gluži otrādi, kvēlākā sapņa apskāvienos.
Beidzot esmu nonācis līdz raksta gabalam, ko sen plānoju saveidot, vien rokas ikreiz par īsām izrādījās. Nu esmu saņēmies, hehe.
Stāstīšu par Peli. Tā kopš laika gala ir iesaukta lauku garažā stāvošā mašīnīte, visdrīzāk savas formas dēļ – tā ir teju tikpat gara, cik plata. Jums tā noteikti ir vizuāli pazīstama, jo ir bijusi redzama vairākās epizodēs populārajā krievu filmā “Операция Ы”. Atceros epizodi, kurā bandītu vadonis, lai vizuāli uzsvērtu savu spēku, viens pats aiz purngala uz ledus to mašīnīti apgrieza otrādi – taču tas ir smieklīgi, jo tieši to pašu uz grants ceļa var izdarīt divi četrpadsmit gadus veci puisīši. Pārbaudīts, hehe. Un nu ķeramies pie būtiskā.
Savu ielaušanos Kambara lapā sākšu ar šādu interesantu priekšmetu, kuram gan nespēju atcerēties nedz valstiskajā dokumentācijā sastopamo, nedz pat tautas valodā lietoto nosaukumu. Sauksim to nosacīti par Brīnumlampu.
Attiecīgais priekšmets ir lampa, kura konstruēta tā, ka lietošanas procesā iegūst kustīgu (un jāatzīst, visai garlaicīgu) gaismas rakstu uz telpas sienām. Korpusa iekšienē uz tievas ass virs spuldzītes ir novietots raibs, puscaurspīdīgs cilindrs ar gaisa sprauslām, caur kurām ejot siltumam no sakarsušās spuldzes, tas sāk griezties un caur lampas caurumoto korpusu dod attiecīgo efektu.
Pielikumā ir vēl čupiņa ar bildēm, taču tās liksim aiz “cut”, lai pārlieku neizraibinātu galveno lapu. Jau iepriekš paldies par uzmanību.
Krietna daļa manu bērnības atmiņu saistās ar mūziku – pateicoties tēvam, man arī “tumšajos gados” bija iespēja klausīties ne tikai Ļeontjevu un Pugačovu (nebūt tos nemēģinot nonievāt – bet Jūs taču saprotat, par ko es runāju), bet arī kvalitatīvu rokmūziku iz citām valstīm. Pamatā tam visam bija lērums jūrnieku ievestu lentu, kas nereti nonāca arī mūsu krājumos. Atskaņots tas laika gaitā tika uz visdažādākajiem magnetofoniem, kuri diemžēl nav vairs saglabājušies – izņemot vienu, kas gan tika teju kā kolekcijas brīnums iepirkts kādus gadus vēlāk. Plašāku aprakstu kopā ar bildītēm noslēpšu zem šī ieraksta “griezuma līnijas”.
Nesen rakstīju te mazu gabaliņu, kurā tika pieminēti padomju rubuļi – un kāds komentētājs ierosināja, ka derētu arī vecos pieclatniekus ierakstam pievienot. Loģiku, pēc kuras padomju jubilejas rubļu un kapeikas būtu saistāmi ar latviešu pirmskara naudu, īsti neuztvēru, tamdēļ te top jauns ieraksts, kas veltīts Latvijā lietotajai naudai kā tādai – dažādos laikos.
Tikām gan runājuši par “tīkla kontenta nepārpublicēšanu”, tomēr šo uzskatu par ļoti īpašu gadījumu, ko ir vērts te pieminēt. Atradu vietni, kur Latvijas viens no, manuprāt, lieliskākajiem fotogrāfiem – Gunārs Janaitis ir publicējis savu fotokolekciju, kas veltīta Padomju Latvijas laikā ražotiem sadzīves priekšmetiem (un ne tikai). Lai Jums tāds pats prieks skatīties kā man!
Šodien esmu nolēmis pastāstīt Jums nevis par LIETU, bet gan VIETU. Un laiku… Un pavisam nedaudz par kādu ceļojumu, kas saistīts ar pagātnes elpas izjušanu – ja ne tieši, tad vismaz zemapziņas līmenī.
Notika tas 2007. gada pavasarī, tieši tajās dienās, kad Tallinā plosījās lielie nacionālistu nemieri “par godu” kāda pieminekļa pārvietošanai. Bet tikai dažu desmitu kilometru attālumā dzīve ritēja ierastajā mierā – un to izmantoja bariņš latviešu (kustības UrbanTrip pārstāvju), ar mašīnu dodoties ceļā uz Igaunijas ziemeļrietumu piekrasti. Ceļojuma mērķis – ostas pilsētiņa Paldiski, nosaukta tā padomju laikā (igauņu izruna nosaukumam “Baltijas osta”). Vēsturiski šī vieta, kas atrodas 45 km uz rietumiem no Tallinas, ir radusies kā zviedru ieceļotāju apmetne, tolaik saukta par Rāgerviku. Teritorija līdz šim brīdim ir brīvi pieejama, taču lielākā daļa objektu gan ir sen nojaukti…
1962. gadā Paldiski kļuva par padomju atomzemūdeņu apkalpju treniņu centru, lielāko šāda tipa militāro objektu PSRS teritorijā. Tas nodarbināja apmēram 16000 cilvēku. Pēc Padomju savienības sabrukšanas un karaspēka vienību aizplūšanas 1994. gadā visa pilsētiņa tika izolēta, apjožot ar dzeloņstiepļu žogiem. Šobrīd pilsētu apdzīvo apmēram 4000 iedzīvotāju.
Līdz šim visa pilsētas teritorija bija klāta ar dažāda veida graustiem, tikai pēdējos mēnešos ir uzsākusies masīva restaurācija un apbūve – mums, jāteic, par apbēdinājumu, jo nokavējām iespēju iemūžināt šos skatus fotogrāfijās. Tomēr arī tagad ir iespējams atrast dažāda rakstura vēstures liecības.
1956. gada 21. novembrī uzsprāga zemūdene M-200, nejauši saduroties ar mīnu kuģi – bojā gāja 29 tās apkalpes locekļi. Oficiālās amatpersonas šo traģēdiju neatzina par notikušu; bojāgājušie tika apbedīti slepeni mežiņā netālu no jūras. Tagad šie cilvēki ir pārapbedīti un tiem uzstādīta piemiņas zīme.
Īsi pēc gadu tūkstošu mijas Paldiski tika izmantota kā filmēšanas vieta zviedru filmā “Lilya 4-ever”, kas vēsta par kādas bijušās PSRS teritorijas pilsētas iedzīvotājas, jaunas meitenes skarbo likteni, nonākot piespiedu prostitūcijā Zviedrijā. Domājams, daudzi no Jums minēto filmu ir redzējuši un atceras tās drūmos, nomācošos pilsētskatus. Pielikumā (uzspiežot podziņu “Vairāk”) piedāvāju dažus foto – vispirms konkrētā ceļojuma materiālu, pēc tam pāris kadrus no minētās filmas.
Domāju, šis video lieti noderēs Jums tās noskaņas radīšanai, kāda nepieciešama, lai no tiesas iejustos “Kambara” veidotāju ādā. Bet varbūt tas ir tikai mans skatījums uz lietām un pasauli apkārt… To, ja vispār vajag, lai izlemj skatītājs. Vdeo ir vērojami gan pagātnes, gan tagadnes motīvi – apmēram 95% šo UrbanTrip ceļojumos sagrābstīto kadru nāk no Latvijas ārēm, vēl šis tas no Igaunijas. Zinātāji ievēros daudzas vēl padomju laikā un agrāk tapušas ēkas, kā arī atribūtus, kas neglābjami ar šiem laikiem mūsu apziņā saistīti.
