Kaut attēlā izskatās neliels, tomēr šis Žiguļa modelis ir apmēram kaķa lielumā. Es to pamanīju uz kāda pazīstama programmētāja galda. Viņš stāstīja, ka esot izglābis šo mašīnu no kāda maza puisēna vardarbības, kurš esot sēdējis uz mašīnas jumta un vizinājies. Pēc visa spriežot, mašīna ir bijusi radiovadāma, tai ir antenas vieta, kur nu antenai jābūt, var redzēt, ka iekšpusē ir bijis motors, taču par to liecina tikai вкл/выкл slēdzis. Ražošanas gads nezināms, iespējams 1978., šāds skaitlis ir uz numura zīmes. Ražotājs arī neskaidrs, redzama tikai emblēma. Varbūt kāds spēj atpazīt?read more
Beidzot esmu nonācis līdz raksta gabalam, ko sen plānoju saveidot, vien rokas ikreiz par īsām izrādījās. Nu esmu saņēmies, hehe.
Stāstīšu par Peli. Tā kopš laika gala ir iesaukta lauku garažā stāvošā mašīnīte, visdrīzāk savas formas dēļ – tā ir teju tikpat gara, cik plata. Jums tā noteikti ir vizuāli pazīstama, jo ir bijusi redzama vairākās epizodēs populārajā krievu filmā “Операция Ы”. Atceros epizodi, kurā bandītu vadonis, lai vizuāli uzsvērtu savu spēku, viens pats aiz purngala uz ledus to mašīnīti apgrieza otrādi – taču tas ir smieklīgi, jo tieši to pašu uz grants ceļa var izdarīt divi četrpadsmit gadus veci puisīši. Pārbaudīts, hehe. Un nu ķeramies pie būtiskā.
Es neesmu vairs nekāds mazais bērns, bet šī auto dēļ esmu gatavs sarauties maziņs, lai tikai varētu “izkāst”. Šīs pedāļu automašīnas īpašnieks esot to nopircis pr 40 latiem no kāda antikvariāta un tūlīt izlēmis, ka atjaunos to savam mazajam puikam par prieku. Savā blogā BeatMaster.lv viņš raksta:
“Lai arī auto vispārējais stāvoklis ir labs, skatoties no restaurācijas viedokļa (nav izrūsējis, caurumi, utt.), tas tomēr nav tāds, lai būtu vēlme braukt ar sīci ne tikai pa pļavu, bet arī pa trotuāru. Tātad tas bija nolemts – laiks restaurācijai. Uzreiz varu pateikt, ka process jau pašā sākuma tika nocirsts standarta restaurācijai – tā kā vāģis ir bērnam – viņš diezin vai būs ieintriģēts ar padomju laikā piedomātajiem pričendāļiem, ja restaurētu as is (tādu kāds tas ir. red.). Tāpēc tie būs jāpapildina ar mūsdienu elementiem.”read more
Šos izstrādājumus noteikti atceras daudzi – kārtējais padomju “tipveida” suvenīrs, kas pirms vairākām desmitgadēm greznoja plauktus dzīvojamo istabu sekcijās. Ja godīgi, es vēl līdz šim brīdim īsti nespēju izprast šo sudrabaino organiskā stikla antīko mašīnu modelīšu būtību. Bērnībā likās, ka tās ir rotaļu mašīnas – ne vienu vien izdevās sekmīgi salauzt. No otras puses – kas tās par rotaļlietām (?) – mazas, trauslas, riteņi negriežas… Tāpēc beigās šķiet nāca apskaidrība, ka to vieta ir plauktiņā – tika iegādāta pēdējā visu četru modeļu kolekcija un, re – tā izdzīvojusi līdz mūsdienām 🙂read more
Viens no video, ko izdevās renovēt no vecajām VHS un Hi8 kasetēm. Par kvalitāti lūdzu atvainot. Ir vēl vecākas atmiņas un video, ko ceru izdosies sagatavot turpmākai publicēšanai. Šis konkrētais ir tapis Valmierā. Expront Ziemas Racings ar Žiguļiem. Principā mans dzeltenais VAZ pēc izcīnītās uzvaras godam tika pensionēts un šrotu, bet … tā tikai no malas izskatās, ka auto ir galīgi lūžņi. Patiesībā trīs dienas pirms katrām gonkām tika veikti testi un uzlabojumi. Saksrūvētas vairāk kā 100 skrūves nodilušajās vasaras riepās lai sporta zirgs turētos trasē. Piemetinātas atsaites bagažniekiem lai nenokrīt. Vienvārdsakot paties prieks bija uzvarēt 😀read more
Ak, jūs domājat, ka tas ir vienkārši novecojis trolejbusa Škoda modelis? Nekā nebija. 1970-tajos un 1980-tajos šis trolejbuss bija koledžas, kluba un kosmoplāna apvienojums.
No visām vietām šajā braucamrīkā manu uzmanību visvairāk, protams, piesaistīja vadītāja kabīne. Arī tramvaja kabīne ar vienu vientuļo vadības kloķi un skarbo metāla estētiku tolaik bija uzmanības vērta, bet trolejbusā visa kā bija daudz vairāk. Pirmkārt un galvenokārt tur bija simboliskas durtiņas, kuras bija aptuveni sēdekļa augstumā un atveroties pārlocījās uz pusēm. Aizvērtā veidā tās nostiprināja ar īpašu bultu, kas manā fantāzijā ārkārtīgi pat līdzinājās kara filmās redzamajam šautenes pārlādēšanas kloķim un – eh, kā man gribējās tik klāt tādam kloķim!
Mans Pirmais tramvajs !
Tieši šis ir mans pirmais tramvajs. Pirmais, ko ieraudziju, pirmais ar kuru braucu un pirmas galapunkts, kurā pastrādātas (ne krimināla rakstura) palaidnības. Ilgus gadus šis pirmais vizināja mani no Ropažu ielas uz centru, Bērnu pasauli, Cirku, Tirgu, Vecrīgu, Polittehnisko institūtu, Daugavas ledus halli. Šis bija mans pirmais ceļš no Čierīša uz lielo pilsētu. Sigulda-Čiekurkalns-1.Tramvajs-Rīgas centrs. Savā dzīvē braucot ar vilcienu no Siguldas uz Rīgu es laikam tikai divas vai trīs reizes esmu braucis līdz Rīgai. Parasti Sigulda-Čiekurkalns (ciemos pie Kurstvecākiem) un tad ar pirmo uz centru. Tukšums un skumjas pārmāca mani brīdī, kad redzēju kā Pirmais pazūd, kā tika slēgta biļešu kase un kā lēnām aizauga galapunkta sliežu ceļš. Vecais dzeltenais, kura neskaitāmo krāsojumu krāsas biezums ļāva tajā iedurt adatu 🙂
Šādu 1968.gada parauga un 1981.gada ražojuma manometru es mantoju no kāda vīra, kurš astoņdesmitajos gados esot pircis Moskviču uz nomaksu. Taisnība vai nē, bet tas bija laiks, kad arī džinsenes veikalā varēja tā nopirkt, atceraties? Nav arī zināms, vai manometrs ietilpa mašīnas komplektācijā, bet man tīk tā domāt 🙂
Manometrs dzīvo puscaurspīdīgā plastmasas zārciņā un tam ir divi knibuļi – viens korpusā, rādījumu nonullēšanai, otrs līkās kājas galā, domāts liekā gaisa izlaišanai no riepas. Darbojas kā jauns!read more
Filmā tiek izmantots automobilis СМЗ С-3А, kas dažās detaļās atšķiras no Džerija šķūnī stāvošā СМЗ С-3АБ
Džerijs nesen ievietoja vienu no pēdējā laika lieliskākajiem ierakstiem, bet aizmirsa pievienot attēlus, kuros minētais auto ir redzams pilnībā. Pievienoju arī kadru no filmas Операция Ы, kurā šis auto ir redzams. Tiem, kas filmu nav redzējuši.
Lūdzu Jums Oriģinālfoto ! Dzintars 🙂
Morgunovkas tēma turpinās. Oskars iesūta bildi ar frāzi: “Ieliec Kambarī, lai redz ko var uztaisīt, kā teica Ostaps Benders, no kūlīšu sienamās mašīnas”. Viņš stāsta, ka šis auto ir fotografēts Krimā, Jaltā, kur to izmanto tūristu pievilināšanai un vizināšanai par maksu. read more
Tikām gan runājuši par “tīkla kontenta nepārpublicēšanu”, tomēr šo uzskatu par ļoti īpašu gadījumu, ko ir vērts te pieminēt. Atradu vietni, kur Latvijas viens no, manuprāt, lieliskākajiem fotogrāfiem – Gunārs Janaitis ir publicējis savu fotokolekciju, kas veltīta Padomju Latvijas laikā ražotiem sadzīves priekšmetiem (un ne tikai). Lai Jums tāds pats prieks skatīties kā man!
Kā internetā, tā drukātajos medijos neskaitāmas reizes lasīts par Latvijas vietām, kur savulaik uzņemts gan lieliskais vietējais kino, gan populāras vissavienības filmas. Figurē daudzas Latvijas pilsētas; Rīga, protams, visbiežāk. Nemaz nešaubos, ka gandrīz visi kā Latvijas populārāko „kino pilsētiņu” nosauktu Vecrīgu – tur taču filmētas epizodes pat tādiem kino šedevriem kā „17 pavasara mirkļi” un „Šerloks Holmss”. Taču, lai cik tas nebūtu pārsteidzoši, pašā Rīgas nomalē ir vēl viena savdabīga vieta, kas redzama vismaz 6 mākslas filmās. Tā ir Biķernieku auto un moto trase!read more
Viena no manas bērnības spilgtākajām atmiņām noteikti ir regulārie vasaras braucieni uz brālīgo Igaunijas republiku pēc… desām. Visi šie pārtikas produkti un šādi tādi apģērbu gabali, protams, bija pieaugušo pārziņā, savukārt es vienmēr braucu pēc nemainīgā „trīsvienības komplekta”: igauņu košļenes, oranžās resno salmiņu pakas ar uzrakstu „KÕRSIK” un kārtējās formulas – sacīkšu mašīnītes modelīša, ko ražoja Igaunijas fabrika „NORMA”. Bija jau vēl daži ekskluzīvi ziemeļu kaimiņu izstrādājumi – želejas tipa ievārījums metāla tūbiņā, saldējums uz kociņa bez šokolādes, tā pati Fanta, taču tiem vairāk bija ‘garāmejošs’ raksturs.read more
Beidzot esmu nonācis līdz raksta gabalam, ko sen plānoju saveidot, vien rokas ikreiz par īsām izrādījās. Nu esmu saņēmies, hehe.
Mans Pirmais tramvajs !
