Šo dāvanu kāds bija saņēmis, taču tā arī netika atvēris kopš 1969.gada. Katrā ziņā šāds skaitlis ir rakstīts uz dāvanas komplektā esošājām vīriešu zeķēm. Līdzās tām atrodas smalka, šaurā kaklasaite ar gumijas aizdari, kādas tolaik bija diezgan iecienītās, jo nevajadzēja siet mezglu.
Kaļot dzelzi, neatejot no kases, t.i., turpinot gremdēties atmiņās par Maskavas Olimpiādi, piedāvāju apskatei vēl dažus atribūtus.
Lielā sarkanā ripa ir atstarotājs 7 cm diametrā – “катафотирующий знак пешехода”, kas esot bijis paredzēts Olimpiādes dalībniekiem un viesiem, lai droši pārvietotos pa naksnīgās Maskavas ielām. VIP-i jau droši vien to dabūja par brīvu, bet pārējiem bija jāšķiras no 1,10 rbļ.
Savukārt, monētas bija Padomju bankas taustāmais pienesums Olimpiādes atbalstam. Šeit redzams pilns 6 olimpisko rubļu komplekts, ko laida apgrozībā no 1977. gada līdz pat stratēģiskajam 1980. Šīs bija klasiskās jubilejas monētas, ko PSRS laikos bez tiešiem sakariem bankās dabūt bija visai sarežģīti.read more
1. maijs. Starptautiskā darbaļaužu solidaritātes diena. Svētku sajūta. Demonstrācija krastmalā. Ļaužu tūkstoši. Sarkani transparenti. Bērni ar baloniem. Vietējā partijas verhuška tribīnē… Tās ir pirmās lietas, kas nāk atmiņā, atceroties šo dienu pirms vairāk nekā 20 gadiem. Diemžēl tagad no tā visa palicis tikai sarkans datums kalendārā un mistiska brīvdiena (kas, protams, priecē)…
Attēlā redzams autentisks un ekskluzīvs 1.maija demonstrācijas aksesuārs – Sociālistiskās sacensības uzvarētāja krūšu apsējs. Ar šo mans tēvs soļoja starp demonstrācijas pirmrindniekiem kādā 1981. vai 82. gadā. Pats tās reizes parādi skatījos TV un perfekti atceros viņu ejam trieciennieku grupas pirmajā rindā. Biju lepns… 🙂read more
Ar tādu mālējās septiņdesmitajos gados. Tušai uzpilināja ūdeni un ar klātpielikto birstīti paberzēja. Birstītes parasti stipri saķepa.
Jāsaka, ka ūdens pilienu vietā parasti tušai tika vienkārši uzspļauts, it sevišķi ārpusmājas apstākļos. Pat vienā krievu komēdijā (nosaukumu neatceros, bet uzņemta vismaz pirms 30 gadiem) ir epizode, kur labi frizēta dāma iespļauj tušas kastītē.read more
Koferu birciņas, – nē, nu pareizais nosaukums, droši vien, ir kāds cits. Nezinu kā to pareizi jādēvē. Šķiet, ka nupat jau birciņām otrā elpa pienākusi, jo pēc kādām gan jel pazīmēm varētu atšķirt tās Statoilā iegūtās “Good Year” koferu straumes visās lidostās, kurp vien dodas latviešu tūrists… Manas birciņas pēdējo reizi tika izmantotas tajā nelaimīgajā vasarā, kad vecāki man piesprieda pionieru nometni “ Albatross”. Un es savos knapi 8 gados pat pioniere vēl nemaz nebiju. Bet nu vismaz krievu valodu iemācījos…read more
Skuveklis “Sputnik 3”, kuram mūsdienās vajadzētu piedzīvot atdzimšanu. Lai noskūtu bārdu netiek izmantota neviena pat mazākā elektrona enerģija, ja neskaita tos, kas nepieciešami cilvēka rokas darbināšanai uzvelkot mehānisma atsperi, kas ļauj skuvekļa asmeņiem griezties 3 minūtes. Skuveklis aprīkots ar diviem uzgaļiem – ar vienu var skūt bārdu, ar otru pielīdzināt “bakenes”. Tikai sīkāk izpētot instrukciju, pamanu, ka uzgalis paredzēts arī ūsu pielīdzināšanai. Ak pareizi, tajos gados ūsas bija īpašs vīrieša aksesuārs. Mēģinājām skūties. Ir izjūtamas zināmas sāpes. Jaunākiem džentlmeņiem ar maigāku bārdas rugāju sāpes ir izteiktākas.read more
Stāsts vispār nav tikai par Sprīdīša bibliotēku. Stāsts ir par to parakstāmās literatūras grāmatnīcu, kas manā bērnībā un jaunības dienās atradās uz Tērbatas (ko tolaik dēvēja par Stučkas ielu) un Kirova ielas (ko tagad dēvē par Elizabetes) stūra. Tā bija svinīga telpa ar garumgaru koka leti un kurā parasti nenotika pārmēru liela drūzmēšanās.
Šajā sakrālajā vietā tapa LPSR nācija, proti, šeit radās visi tie tipveida grāmatplauktu iekārtojumi, pēc kuriem varēja atpazīt ikvienu vairāk vai mazāk lasošu (bet tādi bija teju vai ikviens tajos tālajos laikos) cilvēku dzīvokļus. Raiņa, Birznieka-Upīša, Jaunsudrabiņa un vēl citu dižgaru kopotie raksti, kurus jūs taču tik labi atceraties no savu vai savu draugu grāmatplauktiem – jā, tie nebija prasti pirkti kaut kādā tur bodē tad, kad ienāk prātā vai, kad paliek pāri naudas. Tie nokļuva jau minētajos plauktos un sekcijās ar Parakstāmās literatūras grāmatnīcas starpniecību. Kad LPSR pilsonis sagribēja būt tik pat inteliģents kā kaimiņš, viņš devās uz minēto svētvietu, aizpildīja kartiņu, iemaksāja avansu un gaidīja paziņojumu par kārtējo sējumu iekrītam pastkastītē. Sākās inteliģentas svinības.read more
1982. gadā pirmo reizi notika skrējiens Rīga-82, kas tika sarīkots PSRS Konstitūcijas dienā 7. oktobrī.
Laiku pa laikam cilvēki padara visādus agrākos laikos labi kalpojušus priekšmetus par dizaina vai pat funkcionāliem elementiem tagadnē.
