Lietošanas insrtukcija: Traukā ielej putojamo šķidrumu, piemēram, saldo krējumu ar cukuru.
Darbarīki , Sadzīve
Posted on:
Sociālie sērkociņi
Lieliska vieta, kur izvietot dažādas sociālas reklāmas.
Darbarīki , Māksla
Posted on:
Akvarelis
Atradu folderi ar bildēm, kuras jau sen kā fotografējām kādās viesmīlīgās mājās, bet, nezkāpēc bija palikušas neieliktas Kambarī. Labojam kļūdas.
Personīgi man vienīgā tikšanās ar akvareļa krāsām ir bijusi skolas laikā, kad eksistēja īpašas zīmēšanas stundas. “Tev ir viss zīmēšanai?”, tas bija klasiskais mammas jautājums no rīta, kad pusaizmigušais skolnieciņš tiek “aplipināts” ar visādām mantām un stumts uz skolu. Kamēr zīmēšana notika tikai ar zīmuļiem, viss bija daudzmaz vienkārši. Taču akvareļi uzdzina zināmas šausmas. Pirmkārt, bija nepieciešams kaut kāds priekšauts, ko omīte pašuva no oderdrēbes. Arī uz rokām tika vilktas īpašas aproces.
Darbarīki , Tehnika
Posted on:
Sulu spiede
Ar šādu sulu spiedi tika izspiestas ābolu sulas visai ziemai. Process ilga visu dienu, līdz pat vakaram, kad verandā pa visiem kaktiem tika vāktas kopā ābolu sēkliņas un mizu gabali, kurus mašīna bija izvaidījusi. Atvere ir pietiekoši plata, lai varētu tur iedabūt vidēja izmēra pusābolu. Taču sīkākas šķēlītes zobainā ripa mēdza izsviest atpakaļ un tad tās lidoja turpat vai līdz griestiem.
Sulu diena pagāja starp lapsenām, mizām, serdēm un pussausas ābolu masas gabaliem, kurus vajadzēja šķēpelēm vien kasīt laukā no mašīnas sieta un bērt spainī.
Automoto , Darbarīki , Izglītība , Tehnika , Transports
Posted on:
Manas bērnības kosmoplāns (Škoda 9Tr)
Ak, jūs domājat, ka tas ir vienkārši novecojis trolejbusa Škoda modelis? Nekā nebija. 1970-tajos un 1980-tajos šis trolejbuss bija koledžas, kluba un kosmoplāna apvienojums.
No visām vietām šajā braucamrīkā manu uzmanību visvairāk, protams, piesaistīja vadītāja kabīne. Arī tramvaja kabīne ar vienu vientuļo vadības kloķi un skarbo metāla estētiku tolaik bija uzmanības vērta, bet trolejbusā visa kā bija daudz vairāk. Pirmkārt un galvenokārt tur bija simboliskas durtiņas, kuras bija aptuveni sēdekļa augstumā un atveroties pārlocījās uz pusēm. Aizvērtā veidā tās nostiprināja ar īpašu bultu, kas manā fantāzijā ārkārtīgi pat līdzinājās kara filmās redzamajam šautenes pārlādēšanas kloķim un – eh, kā man gribējās tik klāt tādam kloķim!
Darbarīki , Sadzīve
Posted on:
Putekļu izsitējs
Nepratu īsti pareizi to mantu nosaukt.
Tas mūsu mājā visdrīzāk ir parādījies jau pirmskara laikos. Mana māte, kad putekļu sūcēja vēl nebija, to tika izmantojusi visai bieži. Arī mums tas savulaik noderēja, kad veicām paklāju lielo izklapēšanu, jo ar putekļu sūcēju sanāca tikai tāda ikdienas uzsūkšana. Tādās reizēs paklāji tika nonesti pagalmā, kur ir uzstādīts speciāls statīvs. Sevišķi efektīvi to bija darīt ziemā – tad sniegs zem satīva kļuva gluži melns.
Automoto , Darbarīki , Tehnika
Posted on:
Spiediens riepās
Arvis iesūtīja:
Šādu 1968.gada parauga un 1981.gada ražojuma manometru es mantoju no kāda vīra, kurš astoņdesmitajos gados esot pircis Moskviču uz nomaksu. Taisnība vai nē, bet tas bija laiks, kad arī džinsenes veikalā varēja tā nopirkt, atceraties? Nav arī zināms, vai manometrs ietilpa mašīnas komplektācijā, bet man tīk tā domāt 🙂
Manometrs dzīvo puscaurspīdīgā plastmasas zārciņā un tam ir divi knibuļi – viens korpusā, rādījumu nonullēšanai, otrs līkās kājas galā, domāts liekā gaisa izlaišanai no riepas. Darbojas kā jauns!
Darbarīki
Posted on:
Bīstamais ierocis
Šī ir harpūna zivju šaušanai zem ūdens – tiem, kuri, līdzīgi kā es, ir tik tālu no visa veida zvejniecības un makšķerēšanas, ka ar grūtībām atšķir pīcku no spininga. Tehniski ideja vienkārša – neliels gaisa pumpītis, ar kuru, gluži kā velosipēda kamerā, rada caurulē spiedienu, kas, savukārt, izgrūž saitē piesieto harpūnu un – “žļerkt”, zivij vēderā.
Beigts!
Kokrētajam rīkam ir pielāgots īpašs bundulis, uz kura tika uztīts garāks striķis. Lai var tālāk aizšaut.
Darbarīki , Sadzīve
Posted on:
Roku sildītājs
Šadā rīkā vajadzējis ieliet mazliet aviācijas degvielas, aizdedzināt un varēja likt kabatā lai silst. Tajā ir iebūvēts platīna sietiņš, kurš deg bez liesmas. Sākotnēji to nepieciešams uzkarsēt, tad, degvielai iztvaikojot, tas sildīja. [paldies Inārai un Uldim Vilkam]
Darbarīki , Kambaris , Tehnika
Posted on:
Kino montāžas galdiņš
Klīstot pa Imantu kārtējo reizi ieraudzīju, ka ir “izmests dzīvoklis” – tā es saucu situāciju, kad uz ielas ir nonākusi te vai visa kāda cilvēka iedzīve – trauki, grāmatas, mēbeles … kas nu kuram pūrā ir bijis. Šoreiz redzu, ka mantības īpašnieks ir bijis kinoamatieris. Starp dažādajām sadzīves mantām šo ieraugu un nolemju pievākt. Pēc neilgas mantu apskates tur pat atrodas iepakojuma kastīte, ar instrukciju un filmu gabali. Tie nepārprotami saistās ar manu atradumu. Redzu, ka galdiņš pilda 3 funkcijas – filmas gala taisna nogriešana, filmu galu fiksācija līmējot, lai perforācija ir “rakstā” , un kā vēlāk izlasu instrukcijā – arī emulsijas noņemšana no filmas līmējamās zonas. Šoreiz neko gudru vairāk nepateikšu. Nekad neesmu bijis cītīgs instrukciju lasītājs. Parasti esmu ticis skaidrībā to bez lasīšanas. Intuīcija un tehniskā domāšana.
Darbarīki , Pārtika , Sadzīve
Posted on:
Šito uz laukiem!
Šito uz laukiem! Tā dzird sakām mūsmājās, kad kāda lieta liekas nokalpojusi, bet ne gluži ārā metama.
Skaidrības labad jāpaskaidro, ka tas nav lapseņu slazds, un ābele pilda tikai fona funkcijas. Uz ātru roku pilsētas apstākļos meklējot vidi šī priekšmeta fotografēšanai, tā likās gana piemērota. Neviena lapsene vēl tā nav tikusi noķerta, bet kas zin – vai tad kāds ir mēģinājis?
Šādu rīku atceros no bērnības. Izpildījums -cinkots tērauds, ar pamatīgumu un dāsnumu materiālu lietojumā. Dāsnums visbiežāk atsaucās uz svaru un ilgmūžību. Kā redzams- cinkojuma mūžs iet uz beigām, bet pati konstrukcija turas vēl braši. Rokturi kārtīgas lauku sievas tvēriena kalibrā.