Sadzīve , Stāsti

Pircēja vizītkarte

Posted on:
Vizitkarte_red

Astoņdesmito gadu beigās, kad apgāde ar precēm kļuva kritiska un veikalos bija grūti nopirkt pārtikas produktus, tika ieviestas “Pircēju vizītkartes”. Vizītkarte bija ‘jāizrotā’ ar fotogrāfiju un bija jābūt ierakstītam pircēja vārdam, uzvārdam, un pašvaldības nosaukumam. Produktu pievedumu reizēs, uzrādot šo vizītkarti, varēja saņemt normētā daudzumā gaļas produktus, sviestu, sieru un vēl šo to. Maize gan laikam bija dabūjama bez vizītkartes. Var redzēt, ka šī vizītkarte ir pamatīgi nobružāta, tātad intensīvi lietota. read more

Stāsti

Kambara obligātā literatūra – “Восьмидесятые”

Posted on:

Apģērbs, automašīnas, tējkanna, pat miltu paka un apavi no Rumānijas – absolūti autentiskas lietas Krievijas 12 sēriju seriālā “Восьмидесятые”. Tā ir komēdija par kādu studentu, kuram radinieki nedzīvo ārzemēs, kurš guļ vienā gultā ar mazo brālīti, jo citas nav, kuram vecāki nestrādā bāzē un kurš, par laimi vai nelaimi, ir draugos ar kursa spicāko džeku, kurš viņam “noceļ” meitenes, taču kurš spēj paradīt “īsto dzīvi”. Lieliska komēdija autentiskā atoņdesmito gadu vidē. read more

Automoto , Kambaris , Sadzīve , Stāsti , Vietas

Mans Pirmais !

Posted on:

1_tramvaijs Mans Pirmais tramvajs !
Tieši šis ir mans pirmais tramvajs. Pirmais, ko ieraudziju, pirmais ar kuru braucu un pirmas galapunkts, kurā pastrādātas (ne krimināla rakstura) palaidnības. Ilgus gadus šis pirmais vizināja mani no Ropažu ielas uz centru, Bērnu pasauli, Cirku, Tirgu, Vecrīgu, Polittehnisko institūtu, Daugavas ledus halli. Šis bija mans pirmais ceļš no Čierīša uz lielo pilsētu. Sigulda-Čiekurkalns-1.Tramvajs-Rīgas centrs. Savā dzīvē braucot ar vilcienu no Siguldas uz Rīgu es laikam tikai divas vai trīs reizes esmu braucis līdz Rīgai. Parasti Sigulda-Čiekurkalns (ciemos pie Kurstvecākiem) un tad ar pirmo uz centru. Tukšums un skumjas pārmāca mani brīdī, kad redzēju kā Pirmais pazūd, kā tika slēgta biļešu kase un kā lēnām aizauga galapunkta sliežu ceļš. Vecais dzeltenais, kura neskaitāmo krāsojumu krāsas biezums ļāva tajā iedurt adatu 🙂

Cilvēki , Stāsti

Baikāla – Amūras stāsti

Posted on:

Ideja uzmeklēt kādu BAMieti radās pēc tam, kad draugi Kuldīgā parādīja reālu, vēl neatvērtu spirta pudeli, kas esot tikusi ražota speciāli BAM komjauniešiem. Pudele un tās saturs ir autentiski, tāpat kā stāsts par to, ka strādnieki dzēruši tehnisko spirtu, nevis šo, jo tehniskais bijis labāks. Padomju valdība lieliski saprata, ka strādnieki tundrā šā vai tā dzers tehnisko spirtu, pat tad, ja zinās, ka tas ir bīstami dzīvībai. Tāpēc ar nosaukumu “tehniskais” patiesībā tika piegādāts normāls “pārtikas” spirts, bieži patiešām labāks par pārtikas veikalā piedāvāto.

To apstiprināja arī Jānis Streļčs, rūdīts bamietis, kurš būvējis slaveno dzelzceļu gandrīz no pirmās līdz pēdējai dienai. Viņa stāstītais apgāza dažu labu mītu. Tajā skaitā to, ka BAM būvējuši armijas zaldātiņi. Šo to viņi patiešām esot darījuši, tikai tas noticis maģistrāles atzaros, kas gājuši uz armijas daļām Sibīrijā.

Īsi par vēsturi

Atšķirībā no Amerikas “iekarotājiem”, kuru vienīgā cerība tikt pie labklājības bija būvēt ceļus un meklēt dabas bagātības kontinenta iekšienē, Krievija vienmēr ir bijusi pārāk

Stāsti

Ļeņina obligātā klātbūtne

Posted on:
DSCF2059

‘Tajos’ laikos katrā oficiālā kabinetā bija jābūt bildei, kurā attēlots Ļeņins.

Šī bilde tika atrasta kāda Rīgas daudzstāvu nama pagrabā. Mans dēls kopā ar draugiem studentiem to ir ‘mazliet uzlabojis’ – pielipinājis klāt dīdžeja atribūtiku. Ceru, ka tas daudz netraucē.

Mūsu iestādes priekšnieka kabinetā, mainoties laikiem, gribēja novākt Ļeņina bildi, bet, to noņemot no sienas, bija redzams laukums ar neizbalējušo tapeti. Tādēļ problēmu atrisināja vienkārši – vecajam portretam virsū uzlīmēja plakātu ar Brīvības pieminekli… read more