Cik ilgi bija jāstāv rindā pēc jaunas mašīnas?
Trolejbusu satiksme Rīgā – “senie laiki”
1947. gada sākumā Klijānu ielā no Gaisa tilta līdz Klusajai ielai tika ierīkota trolejbusu mācību līnija. Pa to brauca pirmie Rīgas trolejbusi ЯТБ-1 (Ярославский троллейбус-1) (skat. 1. attēlu), kuri bija jau lietoti un tika saņemti no Maskavas un Ļeņingradas. Pavisam Rīgā bija 3 šīs markas trolejbusi. Viens no šiem trolejbusiem nokalpoja arī citā statusā. Kad 1957. gadā tika atklāta trolejbusu līnija pa Biķernieku ielu līdz Ķeguma ielai, tad šo vagonu tur novietoja, lai būtu galapunkta pagaidu telpas dispečeriem un vadītājiem. Tikai vēlāk uzcēla īsto galapunkta ēku.
Trolejbusu satiksme Rīgā – “viduslaiki”.
Pagājušā gadsimta 60-tos gadus var uzskatīt par Rīgas trolejbusu saimniecības jauna posma sākumu – parādījās Čehoslovākijā ražotie braucamie. Arī PSRS rūpniecība sāka ražot tiem laikiem modernākus trolejbusus, kurus saņēma arī Rīga. Rīgas trolejbusu maršrutu tīkls kļuva aizvien plašāks. Jau 1959. gadā arī pārdaugavieši varēja sākt izmantot šo satiksmes veidu – 6. maršruts no Centrālās stacijas tika novirzīts uz Stradiņa Klīnisko slimnīcu („Ķeguma iela – Klīniskā slimnīca”). Nākamajos gados tika izbūvētas līnijas uz Āgenskalna priedēm (Nr.7), pa Vienības gatvi līdz Ābolu ielai (Nr.8) un uz Buļļu ielu (Nr.9).
Manas bērnības kosmoplāns (Škoda 9Tr)
Ak, jūs domājat, ka tas ir vienkārši novecojis trolejbusa Škoda modelis? Nekā nebija. 1970-tajos un 1980-tajos šis trolejbuss bija koledžas, kluba un kosmoplāna apvienojums.
No visām vietām šajā braucamrīkā manu uzmanību visvairāk, protams, piesaistīja vadītāja kabīne. Arī tramvaja kabīne ar vienu vientuļo vadības kloķi un skarbo metāla estētiku tolaik bija uzmanības vērta, bet trolejbusā visa kā bija daudz vairāk. Pirmkārt un galvenokārt tur bija simboliskas durtiņas, kuras bija aptuveni sēdekļa augstumā un atveroties pārlocījās uz pusēm. Aizvērtā veidā tās nostiprināja ar īpašu bultu, kas manā fantāzijā ārkārtīgi pat līdzinājās kara filmās redzamajam šautenes pārlādēšanas kloķim un – eh, kā man gribējās tik klāt tādam kloķim!
Morgunovka – papildinājums

Džerijs nesen ievietoja vienu no pēdējā laika lieliskākajiem ierakstiem, bet aizmirsa pievienot attēlus, kuros minētais auto ir redzams pilnībā. Pievienoju arī kadru no filmas Операция Ы, kurā šis auto ir redzams. Tiem, kas filmu nav redzējuši.
Lūdzu Jums Oriģinālfoto ! Dzintars 🙂
Morgunovkas tēma turpinās. Oskars iesūta bildi ar frāzi: “Ieliec Kambarī, lai redz ko var uztaisīt, kā teica Ostaps Benders, no kūlīšu sienamās mašīnas”. Viņš stāsta, ka šis auto ir fotografēts Krimā, Jaltā, kur to izmanto tūristu pievilināšanai un vizināšanai par maksu.
Kino trase
Kā internetā, tā drukātajos medijos neskaitāmas reizes lasīts par Latvijas vietām, kur savulaik uzņemts gan lieliskais vietējais kino, gan populāras vissavienības filmas. Figurē daudzas Latvijas pilsētas; Rīga, protams, visbiežāk. Nemaz nešaubos, ka gandrīz visi kā Latvijas populārāko „kino pilsētiņu” nosauktu Vecrīgu – tur taču filmētas epizodes pat tādiem kino šedevriem kā „17 pavasara mirkļi” un „Šerloks Holmss”. Taču, lai cik tas nebūtu pārsteidzoši, pašā Rīgas nomalē ir vēl viena savdabīga vieta, kas redzama vismaz 6 mākslas filmās. Tā ir Biķernieku auto un moto trase!





