
Baikāla – Amūras stāsti
Ideja uzmeklēt kādu BAMieti radās pēc tam, kad draugi Kuldīgā parādīja reālu, vēl neatvērtu spirta pudeli, kas esot tikusi ražota speciāli BAM komjauniešiem. Pudele un tās saturs ir autentiski, tāpat kā stāsts par to, ka strādnieki dzēruši tehnisko spirtu, nevis šo, jo tehniskais bijis labāks. Padomju valdība lieliski saprata, ka strādnieki tundrā šā vai tā dzers tehnisko spirtu, pat tad, ja zinās, ka tas ir bīstami dzīvībai. Tāpēc ar nosaukumu “tehniskais” patiesībā tika piegādāts normāls “pārtikas” spirts, bieži patiešām labāks par pārtikas veikalā piedāvāto.
To apstiprināja arī Jānis Streļčs, rūdīts bamietis, kurš būvējis slaveno dzelzceļu gandrīz no pirmās līdz pēdējai dienai. Viņa stāstītais apgāza dažu labu mītu. Tajā skaitā to, ka BAM būvējuši armijas zaldātiņi. Šo to viņi patiešām esot darījuši, tikai tas noticis maģistrāles atzaros, kas gājuši uz armijas daļām Sibīrijā.
Īsi par vēsturi
Atšķirībā no Amerikas “iekarotājiem”, kuru vienīgā cerība tikt pie labklājības bija būvēt ceļus un meklēt dabas bagātības kontinenta iekšienē, Krievija vienmēr ir bijusi pārāk
Lietotās datortehnikas izstādes atskats.
Sižets par izstāde youtube.com/watch?v=lvwYAhbbMoA.
Šeit var to apskatīt http://foto.inbox.lv/maikls_bms/Veco-datoru-muzejs
Laiks darīt slēpes
Protams, ka atsperu stiprinājumi slēpēm bija labāki. Daudz labāki par vienkāršām ādas siksnām, kas samirka, izstiepās un slēpošana no slidsoļa pārvērtās klumbursolī, cenšoties savaldīt slēpi ikreiz, kad tā tika pacelta no zemes. Tāpēc stiprinājumus tautā dēvēja arī par “klamburiem”. Nu labi, iespējams šo vārdu no vācu mēles (klammer) ievazāja vecmāmiņas ar to domājot knaģi, skavu, un tamlīdzīgi. Taču tas ļoti precīzi raksturo moku rīku, kāds toreiz tika dēvēts par slēpēm.
Pūdernīca nacionālā manierē
Jānis Borgs, mākslas zinātnieks, bohēmists un lielisks stāstnieks. Viesojoties pie viņa, reiz atradām virkni interesantu pagātnes liecību, kuras fotografējām nolūkā ievietot Kambarī. Taču, laimīgā kārtā saruna par atsevišķiem priekšmetiem izvēršas veselā lekcijā par mākslu laikā, kad PSRS vēl plauka un zēla.
Šī pūdernīca ir īsts Staļina laiku dizains, Borgs stāsta, pētīdams zīmējumu uz kartona vāka, – gan zīmējuma, gan tēmas ziņā.-
– Jā, tajos gados, šķiet, nacionālo simboliku atļāva – es neveikli parādu savu nezināšanu.
– Nevis ļāva, bet lika, Jānis noskalda, – Pa abiem galiem štopēja iekšā. Tas ir pilnīgi otrādi, nekā daži te iztēlojas. Nacionālais aspekts bija politiskajā doktrīnā: nacionāls pēc formas, sociālistisks pēc satura. Kaut ko tik nacionālistisku kā Staļina laiku ir grūti iedomāties. Turklāt, tas ļoti organiski pārauga no ulmaņlaikiem, tikai auseklīšus nomainīja pret sirpīšiem un āmurīšiem. Tā bija sakritība. Tā forma, ko Ulmanis bija iekopis, perfekti sakrita ar to, kas Staļina laikā bija vajadzīgs.
Padomju Latvijas dizains
Tikām gan runājuši par “tīkla kontenta nepārpublicēšanu”, tomēr šo uzskatu par ļoti īpašu gadījumu, ko ir vērts te pieminēt. Atradu vietni, kur Latvijas viens no, manuprāt, lieliskākajiem fotogrāfiem – Gunārs Janaitis ir publicējis savu fotokolekciju, kas veltīta Padomju Latvijas laikā ražotiem sadzīves priekšmetiem (un ne tikai). Lai Jums tāds pats prieks skatīties kā man!






