Neskatoties uz kāda atsevišķa lasītāja centieniem likvidēt manī vēlmi rakstīt, esmu atkal klāt – un ne bez pamata, jo man ir, ko teikt, hehe. Precīzāk, ko Jums parādīt. Šoreiz tas atkaliņ būs no audiopasaules, gan ne vairs tāds retums kā iepriekš minētie, tomēr demonstrēšanas vērts.
Konkrētais elektroaparāts bērnības atmiņās palicis kā pirmais skaņu laimes nesējs, kas piederēja pašam – kasešu magnetofons “Весна-202” (Pavasaris-202); ražot tādus aparātiņus rūpnīca “Искра” (Dzirkstele) uzsāka 1977. gadā. Fotogrāfija tapusi pirms dažām dienām tepat mājās, tamdēļ arī kadrā redzamais eksemplārs ir tāds apbružāts. Oriģinālā tam virs kasešu šahtas vēl būtu jābūt tādam glītam vāciņam, kas atveras, ja nospiež attiecīgo podziņu (ar ārkārtīgi viltīgu sistēmu – tiešu sviru, kas spiež uz augšu kaseti, kura savukārt atspiež vaļā vāciņu). Man to pašu aparāta mūža novakarā nācās darīt ar pirkstiem. Patiesībā gan par mūža novakaru īsti vēl runāt nevajadzētu, jo magnetofons pats strādā – miris ir tikai barošanas vads un iekšpusē trūkst viena gumija. Tomēr pagaidām, piedodiet, neesmu redzējis sevišķas vajadzības tā darbību atjaunot.
P.S. ja ir interese, šeit ir avots, kurā var plašāk iepazīties ar magnetofona oriģinālo izskatu un pat izlasīt tā lietošanas instrukciju: http://www.rw6ase.narod.ru/w/wesna/wesna202.html