Viena no manas bērnības spilgtākajām atmiņām noteikti ir regulārie vasaras braucieni uz brālīgo Igaunijas republiku pēc… desām. Visi šie pārtikas produkti un šādi tādi apģērbu gabali, protams, bija pieaugušo pārziņā, savukārt es vienmēr braucu pēc nemainīgā „trīsvienības komplekta”: igauņu košļenes, oranžās resno salmiņu pakas ar uzrakstu „KÕRSIK” un kārtējās formulas – sacīkšu mašīnītes modelīša, ko ražoja Igaunijas fabrika „NORMA”. Bija jau vēl daži ekskluzīvi ziemeļu kaimiņu izstrādājumi – želejas tipa ievārījums metāla tūbiņā, saldējums uz kociņa bez šokolādes, tā pati Fanta, taču tiem vairāk bija ‘garāmejošs’ raksturs.
Un tā – beidzot man ir tas prieks Kambarī noprezentēt pilnu 1980-to gadu kolekciju ar „Estonia” markas formulu modelīšiem. Taisnības labad gan jāsaka, ka fabrikā „NORMA” pirms šiem tika ražoti vēl pāris vecāku sacīkšu mašīnu modeļi, taču tie bija krietni primitīvāki un no citas paaudzes, ja tā var izteikties.
Pirmajā attēlā redzamais „Estonia – 19” modelis domājāms ražošanā parādījās 70-to gadu beigās. Tā cena 1,70 rbļ. un esmu pārliecināts, ka manā īpašumā savulaik tādu bija vismaz 10. Protams, reti kurš izdzīvoja līdz nākamajam Igaunijas braucienam, jo autosacīkšu rotaļu neatņemama sastāvdaļa bija mašīnas pilnīga iznīcināšana avārijās. Neskatoties uz to, jāuzteic igauņu ražotāji, jo modeļi bija perfekti nostrādāti – precīzas un ideāli saskanīgas detaļas, gumijas riepas, stūre, spoguļi, dzinējs utt. Attiecīgā komplektācija ne ar ko neatpaliek pat no mūsdienu Rietumu analogiem.
Otrais – zili baltais „Estonia – 20” modelis bija ražotāju meistarības virsotne un pārdošanā parādījās 80-to gadu pirmajā pusē. Pelēkais plastmasas motors bija patapināts no 19.modeļa, taču šoreiz virtuozi paslēpts zem virsbūves. Savukārt kabīnē bija sēdeklis, maziņa ļoti reāla stūrīte un pat ātrumkloķis. Interesanti, ka pirmo reizi šo mašīnīti ieraudzīju nevis veikala plauktā, bet gan kādā sākumskolas pagarinātās klases pēcpusdienā, kad viens no maniem klasesbiedriem rūkdams ar tādu braukalēja pa skolas solu. Loģiski, ka kopš tās dienas mana karstākā vēlēšanās bija kārtējais Igaunijas brauciens, lai iegādātu modeli, ar kādiem pēdējos gados Biķerniekos brauca lielākā daļa formulistu. Ilgi nebija jāgaida un turpmākajos gados atkal tika pirkti un dauzīti neskaitāmi rubli septiņdesmit vērtie izstrādājumi.
Tā gāja laiks, formulu modelīši pakāpeniski vairs netika iepirkti, taču kādā no Igaunijas apmeklējumiem jau 80-to gadu beigās pēkšņi veikalā pamanīju šo – dzelteno „Estonia – 21”. Tas bija pārsteigums, jo sistēma bija sākusi brukt, taču igauņi tomēr bija paspējuši palaist ražošanā arī šo jaunākās paaudzes rotaļu modeli. Protams, veco ieradumu vadīts, to nopirku un šis ir vienīgais, kurš manā šodienas kolekcijā ir paša atvestais no Igaunijas. Runājot par pašu modelīti, jāsaka, ka tas vairs nav iepriekšējo līmenī – salikts no mazāka skaita detaļām, plastmasas riteņi, zem virsbūves motora vairs nav un pat cena norāda uz lejupslīdi – vairs tikai 1,40 rbļ.
Ja godīgi, man pēdējos 20 gadus šad tad prātā iešāvās neliela nožēla, ka neesmu savācis un saglabājis šo nelielo bet kādreiz tik svarīgo modelišu kolekciju. Tāpēc ir labi, ka pastāv antikvariāti un eBay, kas reizēm ļauj sasmelt izlieto ūdeni… 😀